Videostuostā īdzeivynuota teika! Rēzeknis bārnu i jaunīšu folklorys draugu kūpa “Vīteri”, raugūt atrast dažaidys cytys dorbuošonuos īspiejis pandemejis laikā, radejuši latgalīšu melodeju i dzīšmu caurveitu videostuostu legendai par Rēzeknis Rūzi.

Videostuosts apsaverams ite:

Dzejūli i dzīsmis latgaliski – ari bārnim!

Jaunajā dzejūļu gruomotā bārnim “Vuškeņa iz pļovys”, kuruos izdeviejs ir bīdreiba “LgSC”, ir 15 Ilzis Spergys dzejūli, kū papyldynoj kruosainys i meilys Līgys Romančukys ilustracejis. Septenis jaunys dzīsmis ar Ilzis dzeju bārnim saceriejs Kristaps Rasims i īdzīduojuse grupa “Rupuči”.

Vaira par gruomotu i dzīsmem: https://www.lakuga.lv/…/izguojuse-dzejulu-gruomota-i…/

Muzykys grupa “Bez PVN” 2021. goda 19. martā izdeva nu jau trešū muzykys albumu ar nūsaukumu “Bezgaleibys”. Grybātuojim beja īspieja dasavīnuot grupys dalinīkim ari albuma atvieršonys svātkūs, kas nūsarysynuoja attuolynuotai, ar “Zoom” paleidzeibu i tīšraidi Youtube. Albumā “Bezgaleibys” kūpā ir 12 dzīsmis. Tī ir gon taidys, kas ir vairuok dzierdātys, gon ari taidys, kurys leidz šam beja satyktys tik koncertūs. Itymā albumā gona lels i gaidiets nūtykums ir ari dzīsme “STUOVI”, kuru “Bez PVN” izveiduojuse kūpā ar apvīneibu “Latgalīšu Reps”.

Vaira par albumu: https://www.lakuga.lv/…/grupai-bez-pvn-izguojs-jauns…/

Latgalīšu hiphopa grupa “Latgalīšu Reps” 2021.goda 19. martā izdavuse ūtrū studejis albumu ar nūsaukumu “Cyta Dzela”, tymā apkūpuotys 13 jaunys dzīsmis. 

Nūsaukums “Cyta dzela” apzeimej grupys redziejumu – “Īmam sūli augšuok lobuokā kvalitatē i izpiļdejumā. Nikod nazynim, kas myus dzeivē sagaida, bet cikom nu gaisa nakreit akmini, dzeivē vyss ir kuorteibā, īmam iz prīšku, nasaverūt iz tū, ci myusim ir pasaveics ci nā.”

Albumu var nūsaklauseitīs ite:

Daugovpiļs vikingmetala grupa “Varang Nord” 18. septembrī Reigys klubā “Melnā Piektdiena” prezentāja sovu jaunuokū albumu “Pārķiuņa uomurs”. Itys ir jau catūrtais grupys albums. Jaunajā albumā “Pārķiuņa uomurs” ir 11 kompozicejis, tymā skaitā ari dzīsme “Svietņeica”, kas itūgod tyka nomināta latgalīšu kulturys goda bolvai “Boņuks”. Jaunajā albumā, atškireibā nu īprīškejūs, gon nūsaukums, gon ari vysu kompoziceju nūsaukumi ir latgaliski.

Albumu var nūsaklauseitīs ite:

Vaļsts svātkūs, 18. novembrī, Preiļūs byus Igora Pliča i Pētera Korsaka Latgolys fotografu viesturis izziņu gruomotys “Latgales fotogrāfi laika ritumā XIX–XXI gadsimtā” attaiseišonys svātki. Gruomota byus da ituo leluokais i ar informaceju boguotuokais izdavums par Latgolā suocūt nu 19. godu symta vyda struoduojušajim fotografim.

Vaira par izdavumu vari skateit ite: https://www.lakuga.lv/…/izduts-da-ituo-leluokais…/

Nu 7. da 11. decembra, kotru vokoru 22.05 Latvejis Radejis 1 eterā izskanēs pyrmī radejis lasejumi latgaliski – Ilzis Spergys kruojuma “Dzeiveiba” stuosti. Radejis lasejumu muokslinīcyskais vadeituojs ir Kristaps Rasims, bet stuostu klausamuos versejis golvonais bolss – Latvejis Nacionaluo teatra aktrise Inga Misāne-Grasberga.

Ilzis Spergys debeja stuostu kruojumā “Dzeiveiba”, kas izguojs 2014. godā, apkūpuoti deveni da tuo napublicāti voi škārsteiklā fragmentari publicāti stuosti latgaliski.

Vaira par radejis lasejumim latgaliski vari skateit ite: https://www.lakuga.lv/…/ilzis-spergys-kruojuma…/…

“Jezups dejo valsi” ir ansambļa “Jakob Noiman Festival Band”, kura vadeituojs i ideju iniciators ir komponists i muzikis Jēkabs Nīmanis, pirmais speciali īraksteitais i publicātais skaņdorbu apkūpuojums. Pošā augustā golā digitalā formatā publicāts ansambļa “Jakob Noiman Festival Band” īroksts “Jezups dejo valsi”, kurā apkūpuoti 10 skaņdorbi. Itūs dorbu kūpums veļteits Latgolys nūvoda melodeju i īspaidu temai.

Albumu var nūsaklauseitīs ite:

Itūgod vacuokais latgalīšu festivals pasaulī svinēja 20 godu jubileju. Nasaverūt iz pandemejis īrūbežuojumim, festivals jau 20 godu nūteik, izmanevrej storp dažaidajim nūteikumim i kūpā savuoc lobuokuos latgalīšu grupys i lobuokūs latgalīšu dzejnīkus. Itymā godā ūtrū reizi festivals nūtyka uorā, itūreiz – speciali tam izbyuvātajā zalta spīgeļu estradē.

Vaira par festivalu: https://www.lakuga.lv/…/upites-uobelduorzs-20-godu…/…

“Latgales diena” ir pasuokums, kas veļteits Latgolys kai turisma golamierka populariziešonai, Latgolys regiona uzjiemiejdarbeibys aktiviziešonai, vītejūs uzjiemieju pīduovuotūs vareibu populariziešonai. “Latgales diena 2021” nūtyka Latgolys viestnīceibā GORS ar retranslaceju DELFI Live i Latgolys planavuošonys regiona Youtube kanalā. “Latgales dienas” skateituojus virtualā ceļuojumā ar humora pīdavu vede zynomais latgalīšu influencers Lauris Zalāns, verūtīs caur 5 īdvasmojūšuom prizmom: Vītys, Lobsajiuta, Lobumi, Vareibys i Saime.

Vaira par pasuokumu: https://lpr.gov.lv/…/latgales-diena-2021…/…

Latgolys reģionaluos televizejis latgaliskī projekti ir vīni nu svareiguokuom nūtikšonom 2021. godā, par tū, ka ar latgalīšu volūdys izskaneišonu medijūs – calts i styprynuots tuos prestižs, maineita sabīdreibys izpratne, ka latgaliski runoj na viņ sātā, bet ari iz īlys, institucejuos, pasuokumūs i vys kur cytur, tei ir dzymtuo volūda i tū kasdīnā lītoj ari bārni i jaunīši, volūda popularizeita vysā Latvejī i uorpus tuos. 2021. goda zeimeiguokīs projekts ir raidiejumu cykla saimem ar bārnim “Žik!” trešuos sezonys izveide.

Ar Latgolys regionaluos televizejis saturu latgaliski vari īsapazeit ite: http://www.lrtv.lv

Latvejis Storptautyskuo keramikys biennale aplīcynoj tū, ka Latgolys kulturys montuojums turpynoj atsateisteit, dagrīzt sev pasauļa viereibu i ir unikals! Biennale ir vīna nu nūzeimeiguokūs laikmeteiguos keramikys nūtikšonu vysā Baļtejis regionā, tū reikoj Latvejis Laikmeteiguos keramikys centrs i Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs. Pasuokumā pīsadola muokslinīki nu vysa pasauļa, kab atteisteitu i styprynuotu laikmeteiguos keramikys lūmu Latgolā, Latvejā i Austrumeiropā.

Vaira par biennali: https://nra.lv/…/313745-iii-latvijas-keramikas-biennale…

2021. godā spylgta i ražeiga personeiba latgaliskajā kulturā beja literate, publiciste i projektu vadeituoja Ilze Sperga. Jei beja redaktore divejim nūzeimeigim literarim dorbim – Valentina Lukaševiča dzejis kruojumam “Pādi nava svāti” i Oskara Seiksta “Vokora vuordi draugim”. Taipat izguojuse juos pošys dzejis gruomota i dzīšmu albums bārnim “Vuškeņa iz pļovys” . Vīns nu goda nūzeimeiguokajim nūtykumim bejs ari Ilzis stuostu kruojuma “Dzeiveiba” puortopšona radejis lasejumu formatā, kas 2021. gods decembrī izskanēja Latvejis Radejis eterā i tyka par pyrmajim piļneibā latgaliskajim radejis lasejumim. Ilze poša bejuse aktiva ari ar jaunu dorbu publiciešonu – dabuojuse trešū vītu konkursā “Latgolys prozys skaitejumi 2021”, taipat vēļ da ituo napublicāta Ilzis stuosta fragmens skanēja kai pīktuo pasauļa diktata latgalīšu rokstu volūdā teksts.

Radejis lasejumi “Dzeiveiba” nūklausomi ite: https://lr1.lsm.lv/…/radioteatri-skanes-latgaliesu…/

Nūviertejūt i prīškteču, i laikabīdru davumu latgalīšu volūdā raksteituo vuorda radeišonā, ar dzejūļu kruojumu-dzeislinīku “Vysta smierts” (‘vystys smierts’ i ‘vysa tei nuove’ – vuordu spēle) latvīšu literaturā īīt jauna, pošapzineigs i skaļs bolss – Marija Dzeisla. 

Tys ir pseidonims, aiz kuruo nav juomeklej personeiba, bet gon plyustūša identitate, kas puorsamej atkareibā nu viestejuma i pat spiej puorsavītuot laikā. Autors, kurs sovu personeibu grib paturēt nūslāpumā, dzeislinīkā koncentrejās iz asameibu ite i tān, akcentejūt jū taidu, kaida jei veidojās sasaistē ar viesturi, dzymtu, vītu cauri laikim.

Vaira par dzejūļu kruojumu vari laseit ite: https://www.lakuga.lv/…/izduts-latgalisu-dzejnika…/

„Puslopys” ir myusu dīnu latgalīšu rokstu volūdai i literatim veļteits Latvejis Radejis Latgolys studejis raidīroksts, kas vīglā i napīspīstā veidā atkluoj itūs latgalīšu dzejnīkus, prozys i romanu autorus. Kotrā „Puslopu” serejā tūp ari kaida jauna dzīsmis originalskice.

Ar latgalīšu literaturys autorim Latvejis Radejis Latgolys studejis raidīrokstā „Puslopys” sasarunoj muzikis, viesturnīks Arnis Slobožanins i latgalīšu volūdys popularizātuoja i vysaidu latgalisku projektu vadeituoja Edeite Husare. Raidīroksta producente Renāte Lazdiņa.

Vaira par raidīrokstu vari skaiteit ite: https://www.pieci.lv/lv/par-mums/informacija-presei/?id=737

2021.goda pavasarī, puorvarūt vysaiduokus pandemejis izlyktūs apgryutynuojumus i starptautiskuos komunikacejis leiklūčus, Waze latgaliskuo verseja izalauze cauri škārsteikla labirintim i niu ir breivai daejama kotram kuļdinīka ci kaidys cytys gudruos īreicis lītuotuojam. Napylna goda laikā Waze latgaliskuo verseja ir īgivuse naskaitamys pozitivys atsauksmis. Ļauds tū lītoj, prīcojās i vys stuosta par itū aplikaceji citim! 

Vaira par Waze latgaliski vari skateit ite: https://www.lakuga.lv/…/suokt-brauksonu-aba-waze…/

Oskars Seiksts ir vīns nu spūžuokūs, teiksmainuokūs i huliganiskuokūs myusu dīnu latgalīšu literaturys autoru. Dzejis i eisprozys kruojums “Vokora vuordi draugim”, kurā kūpā salyktys autora raksteituos eiszinis (SMS) — intelektuaļa eistekstu eksplozejis par dzeivi Latgolys laukūs i poezeju pandemejis apstuokļūs. 

Pats Oskars soka, ka leluokais paradokss ir taids, ka gruomotā “Vokora vuordi draugim” ir apkūpuoti SMS teksti, koč jūs autoram nav pat sova telepona. Eiszinis draugim jis syuta, pa ratam aizajemūt teleponu nu mamys, i atzeist, ka vysi labuokī dzejūli tik voi tai palīk napīraksteiti, ari nu vysa latgaliski pīraksteituo pats lobuokais nav publiceits. 

Vaira par eisprozys kruojumu vari skateit ite: https://www.lakuga.lv/…/izguojs-postmodernista-oskara…/

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, dorbojās jau nu 2007. goda i tys vēļ arviņ ir vīneigais medejs pasaulī, kurs saturu sagatavej tikai latgalīšu rokstu volūdā.  2021. goda suokumā portala darbeiba beja nūklususe, bet leidza ar jaunu komandu tys vēļ aktivuok kai pyrma tuo aprelī darbeibu atsuoce, da goda gola publicejūt vaira nakai 420 rokstu. 2021. godā portalā tyka aizsuokti voi īsazeimuoja vairuoki nūzeimeigi darbeibys vierzīni, nu kurūs eipaši gribīs izceļt sarunys ar latgalīšu literatim i literarūs dorbu pyrmpubliciejumi, “Kulturys viests” video formatā, rokstu i video sereju “Muna vīta”, latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibys veicynuošonu i socialūs teiklu paplašynuošona.

Vaira par kulturys viestim video formatā vari skateit ite: https://www.lakuga.lv/…/latgaliskuos-kulturys-viests…/

4. septembrī 18.00 stuņdēs Latgolys Viestnīceibā GORS nūtyka postfolklorys grupys “Rikši” desmit godu jubileja koncerts. Desmit godu laikā “Rikši” ir spēlējuši naskaitamus koncertus, izdavuši treis albumus – “Pa pyrmam”, “Sieju sovu” i “trīp!” – i turpynuojuši spēlēt vysaidus instrumentus, dzīdojuši dzīsmis, veiduojuši tautysdzīšmu apdaris.

Interesantus faktus par grupu vari skaiteit ite: https://www.lakuga.lv/2019/12/30/interesanti-fakti-par-grupu-riksi/

28. decembrī, Bolvu nūvoda Upītē slāgtuos školys sātā tika atkluota pyrmuo i cikom vīneiguo izalauzšonys ustoba-spēle latgaliski. Jaunajai izalauzšonys ustobai dūts nūsaukums “Pīci panti”, tei ir veļteita nūvodpietnīkam, dzejnīkam, folkloristam Ontonam Slišānam (1948–2010). Izalauzšonys ustobā “Pīci panti”, kab nu tuos tiktu uorā, byus juopadora pīci aizdavumi. Kotram aizdavumam ir pīmaklāts kaids Ontona Slišāna dzejūļs, kas vadynoj spālātuoju dūmys vajadzeigajā vierzīnī.

Vaira par izaulauzšonys ustobu vari laseit ite: https://www.lakuga.lv/…/upite-atkluos-pyrmu-latgalisu…/

LTV pozitivūs stuostu “Cytaidi latviskais” septeituos sezonys div raidejumu kūpsauciejs – Latvejis pīrūbežs, Latgolys daudznacionaluo viesturiski diktātuo vide divejūs cīmūs Pīdrujā i Vacslobodā, partū ituo goda raidejumim dūts apakšviersroksts “Kaimiņi”.

Raidejums “Cytaidi latviskais” nūsaskotoms ite: https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/cytaidi-latviskais

Izruode “Mans kaimiņš – ebrejs” (latgaliski “Muns sābris – ebrejs) ir etnografiskys pīdzeivuojums paguotnē, kod Rēzekne (taipat, kai daudzys cytys piļsātys Latgolā), beja mutuļojūša ebreju piļsāta, kas ļaun īpazeit vasalu nacejis stuostu vīnā kvartalā. 

Vaira par izruodi vari skateit ite: https://www.lakuga.lv/…/10-saturiski-boguoti-stuosti…/

Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēja apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i atstuotū kulturviesturiskū montuojumu.

Vaira par izstuodi vari skateit ite: https://www.lakuga.lv/…/tematiskuo-izstuode…/…

Izdavums “Dabā” apkūpoj tradicionaluos dzīduošonys grupys “Saucējas” pīredzi unikalā projektā “Tradicionaluo dzīduošona dobys akustiskajā telpā”, kurā vydā asūšī tautysdzīšmu īskaņuojumi atkluoj dzīduošonu kai dzīduotuoju i dažaidu Latvejis dobys ainovu skanisku sasameišonu.

Albums nūklausoms ite:

Pi latgalīšu literaturys skaiteituoju nūnuocs literata i literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča dzejis kruojums „Pādi navā svāti”. Tei ir nūslādzūšuo tetralogejis „Ceļš” daļa, kurymā, kai atzeist pats autors, jis ir ceļuotuojs, kurš pasarunoj ar garom braucūšajim voi pīturā sādūšajim, daudz vāroj, a cytu reizi vīnkuorši paskrīn garom.

Vaira par dzejis kruojumu vari skateit ite: https://www.lakuga.lv/…/valentins-lukasevics-padi-nava…/