Daugovpiļs teatra izruode “Nūgrymušõ pile” ir veļteita Latgolys kongresa symtgadei. Fraņča Trasuna luga, Kārļa Lāča muzyka, Agra Danileviča horeografeja, Olega Šapošnikova režija kūpā radejuse muzykalu izruodi latgalīšu volūdā, kurai rodūšuo komanda davuse apakšnūsaukumu “Lūgšana par Latviju”.

Fraņcs Trasuns, kurs beja vīns nu Latvejis apsavīnuošonys idejis iniciatorim, ir ituos lugys autors. Jis vysod ir pastreipuojs, ka nikod nav gribējs byut par rakstnīku, nu itū dorbu ir darejs kai pīnuokumu, kab kolpuotu latgalīšu literaturai. Godim ilgi par itū lugu beja damiersts, i niu, gondreiž piec symtu godu, tauta otkon tiks uzrunuota Fraņča Trasuna vuordim. Skateituoji teik aicynuoti aizadūmuot par tū, kaidi beja latvīšu tautys sapyni tūreiz i voi kas ir pasamainejs itūs godu laikā.

Izruode viestej par kaidu pili, kurymā vysi nazkod dzeivuoja laimē i puorticeibā. Ar laiku piļs dzeivuotuoji tai daroduši pi boguoteibys, ka puorstuojuši cīneit dīniškū maizi, dorbu i godu gaitā izveiduotuos tradicejis, partū tei nūgryma. Nu tei augšamceļsīs, ka atsarass cylvāks, kurs gareiguos vierteibys gūduos augšuok par materialuom i byus gotovs vest sovus tautīšus ceiņā par itū pagaisynuotū laimeigū zemi. Rodūšuo komanda tyc, ka Trasuns par laimeigū zemi ir skaitejs Latveju.

Komponists Kārlis Lācis pīzyna, ka dorbs pi ituos izruodis ir pyrmais, kurymā jis sacerēja muzyku tekstim latgalīšu volūdā. Tok komponists dasaceja, ka puors dzīšmu, kuruos ir paradzātys koram, varātu byut vīnys nu lobuokajom, kas jam saguojušys.

Sovukuort deju studejis “Dzirnas” vadeituojs i horeografs Agris Danilevičs, kuram itei ir pyrmuo sadarbeiba ar Daugovpiļs teatri, nasliep sovu prīcu par daleibu itamā izruodē: “Es prīcojūs, ka niu asu ite. Itei izruode var tikt īstudāta tik Latgolā, kur ir taidi cylvāki, taida mentalitate, juosoka, taids ašņa, emoceju, raksturu i temperamentu kokteiļs cylvākūs, kas padora tū par unikalu vītu Latvejā. Partū maņ ruodīs, ka tys, kas nūteik iz skotivis, ir naatkuortojami!”