Da šam multimuokslinīks i literats Raibīs daiļliteraturā sevi ir dasacejs/pozicionējs kai prozaiki, 2011. godā debitejūt ar stuostu kruojumu “Pyrma syltī” i 2015. godā izdūdūt sovu ūtrū stuostu kruojumu “Zalta tesmini”. Dzejis kruojums latgalīšu volūdā “Pistacejis” turpynoj Raibajam tik cīši teikamū intelektualūs spēleišu (ari vuordu spēļu) tradiceju/motivu. Par tū līcynoj koč voi dzejis kruojuma nūsaukums, kam ir divejis nūzeimes: “Pistacejis” kai uzkūda (rīksti) i ‘pi stacejis’. Tys nūzeimoj, ka skaiteituojam teik dūta izvielis breiveiba: uztvert dzeju kai bareibu, kū “pagrauzt” kaidā breivuokā šaļtī, gaidūt voi (na)sagaidūt viļcīni, voi ari dzeja – tys ir apzynuots ceļš, dūšonuos, kusteiba zynomā voi varbyut vēļ nazynomā vierzīnī. Taids ir ari dzejis kruojuma vadmotivs – ceļa mekliejumi, blūdeišona, tuo atrasšona i pagaisynuošona. Kai zynoms, kotram ir sovs ceļš īmams – kai puorguojīņūs, tai dzeivē.

Raibuo stila tonalitatēs dominej jau tradicionalais sarkasms i ironeja, kas reizem puorsavierš pat par cinismu, i, prūtams, naiztryukst ari tragikys i tragikomisma īskaņu. Juo viereibys centrā ir dažaidys socialuos aktualitatis, kas atkluoj na viņ myusu dīnu Latgolys vaibstus, bet ari individa ceiņu par izdzeivuošonu i pošcīnu, sātys sajiutys i dzeivis jāgys mekliejumim.

Raibīs ir vīns nu nadaudzajim myusdīneigajim latgalīšu autorim, kuru skaita na tikai latgalīši, bet ari puorejī latvīši.