Izruode “Mans kaimiņš – ebrejs” (latgaliski “Muns sābris – ebrejs) ir etnografiskys pīdzeivuojums paguotnē, kod Rēzekne (taipat, kai daudzys cytys piļsātys Latgolā), beja mutuļojūša ebreju piļsāta, kas ļaun īpazeit vasalu nacejis stuostu vīnā kvartalā.

Bet izruode nav tikai par tū – lelā mārā tei ir apceriejums par ceiņu, iztureibu i viesturis narativim, kas kaidu naceju attāloj vīnā voi cytā gaismā. Nazynomais bīži viņ teik apveits mītim, anekdotem, nūsaceitam attāluojumam i stereotipim. Ari ebreju tēma kūpumā nav vīnnūzeimeiga – bīži viņ jei teik saisteita ar holokaustu voi sārom, voi taišni ūtraiži – komiski, ar zynomom rakstura soveibom i izskotu. Ebreju narativs izruodē teik apsavārts daudzpuseigi – ar vīglumu anekdotēs, ar cylvākstuostim, ar avīžu viersrokstim i medeju ironiski greizū atainuojumu, i ari ar īsavieršonu viesturis rūbežškiertnēs, kas nūsacejušys nacejis pastuoviešonu i atteisteibu Latgolā.