27.–29. aprelī Rēzeknē nūtyka Latgolys kongress “Latgaliskuma kods Eiropā: nu volūdys da ekonomikai”, kas pulceja vaira kai 100 ekspertus zynuotniski lītišķajuos diskusejuos. Kongresu atkluoja Latvejis Vaļsts prezidents E. Levits, diskusejuos pīsadaleja Ukrainys i Pūlejis viestnīki, īkšlītu ministre M. Golubeva, Aizsardzeibys ministrejis vaļsts sekretars J. Garisons, Norvegejis, Pūlejis, Niderlandis eksperti volūdu politikys, uzjiemiejdarbeibys jūmuos. Kongresam kluotīnē bija registrāti 343 delegati. Kongress nūsaslēdze ar rezolucejis pījimšonu. Latvejis Vaļsts prezidents E. Levits atkuošonys uzrunā uzsvēre Latgolys eipašū lūmu Latvejis viesturē i ituo breiža geopolitiskajā situacejā. Kai pošsaprūtamu, Latvejis i Eiropys drūšeibai svareigu faktu uzsvēre gon latgalīšu volūdys vuiciešonys vajadzeibu školā, gon tuos lītuošonu informativajā telpā. Latgolys kongress, veidojūt Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmi, jau vaira kai pīcus godus sekoj vaļdeibys pījemtajim lāmumim, nūzaru attesiteibai, akcentejūt Latgolys vajadzeibys. Tys ir pasuokums, kurā pīsadola akteivuokī i radzamuokī Latgolys kulturys, izgleiteibys, uzjiemiejdarbeibys, turisma, mediju cylvāki. Jau ūtrū reizi (taipat kai 2017.goda Latgolys symtgadis kongresā) lela aktivitate ir nu politiķu, pošvaļdeibu i vaļdeibys pusis. Latgolys kongress ir kai atskaitis punkts nūteiktam pūsmam, izvierzūt Latgolys labkluojeibys i volūdys i kulturys dabiskys atteisteibys prioritati.