Dzejas krājums “Pistacejis” turpina Raibajam tik ļoti tīkamo intelektuālo spēlīšu (arī vārduspēļu) motīvu. Par to liecina kaut vai dzejas krājuma nosaukums, kam ir divas nozīmes: “Pistacejis” kā ‘pistācijas’ jeb ‘uzkoda’ un ‘pie stacijas’. Raibā stila tonalitātēs dominē jau tradicionālais sarkasms un ironija, kas dažbrīd pārvēršas pat par cinismu, un, protams, neiztrūkst arī traģikas un traģikomisma ieskaņu. Viņa uzmanības centrā ir dažādas sociālās aktualitātes, kas atklāj ne vien mūsdienu Latgales vaibstus, bet arī indivīda cīņu par izdzīvošanu un pašcieņu, māju sajūtas un dzīves jēgas meklējumus.