Par godu Latgales kongresa 100. gadadienai komponists-mistiķis Rihards Dubra uzrakstījis jaunu lieldarbu – oratoriju “Marija” etnodziedātājām, jauktam korim, ērģelēm un orķestrim, pirmatskaņojumu piedzīvojusi GORĀ 2017. gada 4. maijā.

Partitūras anotācijā autors raksta, ka oratorijas teksts veidots no katoļu lūgšanu grāmatas dziesmu tekstiem, kas veltīti Dievmātei, kuras tēls, viņaprāt, nesaraujami saistīts ar Latgali un arī visu Latviju – Māras zemi. Oratorijas teksts strukturēts četrās daļās – “Lūgšana”, “Dzimšana”, “Ciešanas” un “Cerība”, taču kopumā jaundarbs ir vienlaidus monolīts lējums.

Oratorija tapusi, par pamatu ņemot katoļu lūgšanu grāmatiņas dziesmu tekstus latgaliešu valodā un īpaši akcentējot tajos rodamo Dievmātes Marijas un mūsu sentēvu – Latgales, arī visas Latvijas – Māras sinkrētisko saplūsmi vienotā mātes tēlā un jēdzienā. Tam apliecinājums ir kāda īpaši zīmīga lūgšana, ko autors izcēlis, izmantojot par visas oratorijas kodolu un vadtēmu. No formas viedokļa tas ir kora refrēns, kas apjomīgajā skaņdarbā atkārtojas četras reizes: “Sentēvu Māra un latviešu Māte, izlūdz no Dieva mums Ticību dzīvu, uzturi tikumus stiprus un svētus, pasargā, glabā Tu latviešu tautu!” Tādējādi oratorija ir lūgšana par visu Latvijas tautu. Vienlaikus tā arī atspoguļo Dievmātes – Marijas sāpju pilno dzīves ceļu ar ekstrēmi dramatisku kulmināciju oratorijas trešajā daļā Ciešanas. Tā vēstī par māti, kurai ar bēdās lūstošu sirdi jāpiedzīvo krustā sistā dēla nāve.

Komponistam izdevies mūzikas valodā nedalāmi savīt šīs divas pasaules vienā; tas ir tik raksturīgi Latgalei, kur ierasts lūgties ne tikai baznīcā, bet arī lauka vidū pie krusta. Viņš to izdarījis dziļi cilvēciskā dimensijā, mērķtiecīgā formā un skaistā, krāšņā un jūtīgā mūzikā