Par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godinās tēlnieku Induli Folkmani

Jau ziņots, ka svētdien, 23. februārī, notiks Latgaliešu kultūras gada balvas „Boņuks“ pasniegšanas ceremonija, kurā līdzās pērnā gada notikumu, personību un aktivitāšu apbalvošanai par mūža ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā tiks godināts tēlnieks Indulis Folkmanis.

Lai arī tēlnieka Induļa Folkmaņa (1939) dzimtā puse ir Zemgale, Bārbele, taču visu aktīvo un radošo darba mūžu, dzīvojot un strādājot Daugavpilī, mākslinieks ieguldījis Latgalē. Indulim Folkmanim savulaik bijusi nozīmīga loma Daugavpils mākslas dzīvē, bet viņa darbi iezīmē ne tikai šī brīža Latgales, bet arī citu Latvijas vietu kultūrainavas, no kurām daudzas kļuvušas par pilsētu simboliem.

Indulis Folkmanis mācījies Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, pēc tam studējis Latvijas Mākslas akadēmijā pie viena no latviešu tēlniecības pamatlicējiem, profesora Emīla Meldera, studiju laikā lielu ietekmi uz Folkmaņa radošo ceļu atstājusi arī iepazīšanās ar ievērojamo latviešu tēlnieku Kārli Jansonu. No 1965. līdz 2009. gadam Folkmanis dzīvoja un strādāja Daugavpilī, pirmos trīs gadus bijis vienīgais profesionālais mākslinieks pilsētā. Folkmaņa ierašanās esot bijusi kā sava veida lūzuma punkts pilsētas kultūras dzīvē, bet jau 20. gs. 70. gados Daugavpilī izveidojās mākslinieku grupa, kuras kodolā bija arī Folkmanis. Tajā laikā mākslinieki rosinājuši blakus tēlnieka darbnīcai Daugavpilī veidot arī keramiķu darbnīcas, kas ir tautas lietišķās studijas „Latgale” un šī brīža Daugavpils Māla mākslas centra, kura izstāžu zāle nu iekārtota bijušajā Folkmaņa darbnīcā, aizsākums. Induļa Folkmaņa pirmais darbs Daugavpilī bija Raiņa krūšutēls pie Daugavpils Universitātes, turpmākos gados tēlnieks veidojis pieminekļus un piedalījies to atjaunošanā visā Latvijā – turpat Daugavpilī, Balvos, Bauskā, Bebrenē, Eglainē, Ilūkstē, Jelgavā, Krāslavā, Salienā un arī Rēzeknē. Ievērojamākie no veidotajiem darbiem – piemineklis „Daugavpils atbrīvotājiem 1919. g.”, kopā ar Andreju Jansonu (Kārļa Jansona dēlu) atjaunotie pieminekļi „Vienoti Latvijai” Rēzeknē (1988–1992) un „Latgales partizānu pulkam” Balvos (1992–1994), kā arī kopā ar dēlu Ivo Folkmani veidotais piemineklis „Latgale māte raud” Krāslavā (2002–2003). 1999. gadā tēlnieks tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Vecumdienas Indulis Folkmanis aizvada dzimtajā Bārbelē, taču mākslas ceļu Daugavpilī aktīvi turpina viņa dēla Ivo Folkmaņa ģimene.

Līdz šim Latgaliešu kultūras gada balvā „Boņuks“ par ieguldījumu latgaliešu kultūras attīstībā godināti grāmatizdevējs Jānis Elksnis, dzejnieks un literatūrzinātnieks Osvalds Kravalis, sabiedriskais darbinieks, Latgaliešu rakstniecības muzeja vadītājs Pēteris Locis, dzejnieks, folklorists un sabiedriskais darbinieks Antons Slišāns, radio raidījuma „Latgolys vuords“ veidotājs Broņislavs Spridzāns, etnogrāfiskā ansambļa „Rikova“ ilggadējā vadītāja Janīna Mičule, Atašienes etnogrāfiskā ansambļa „Vīraksne“ vadītāja Valentīna Mičule, kordiriģente Terēze Broka, žurnāliste, žurnāla „Katōļu Dzeive“ redaktore Maruta Latkovska, katoļu prāvests, kultūrvēsturnieks un sabiedriskais darbinieks Alberts Budže, kordiriģenti un pedagogi Antoņina un Vitolds Milaševiči, skolotājs, publicits un literāts Alberts Spoģis, valodniece Lidija Leikuma un mākslinieks Osvalds Zvejsalnieks.

Latgaliešu kultūras gada balva „Boņuks” pirmo reizi tika pasniegta 2009. gadā, bet kopš 2013. gada balvu rīko Latgales vēstniecības GORS komanda. Balvas norisi atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonda Latgales kultūras programma ar A/S „Latvijas valsts meži” un Latgales reģiona attīstības aģentūras atbalstu, kā arī Rēzeknes pilsētas dome, Balvu novada, Kārsavas novada, Līvānu novada, Ludzas novada, Preiļu novada, Rēzeknes novada, Riebiņu novada, Viļakas novada un Viļānu novada pašvaldības, biedrība „Partitūra“, A/S „Latvijas Mobilais telefons“, latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv, Latvijas Radio Latgales studija, muzejs „Andrupenes lauku sēta“, biedrība „Latgolys Studentu centrs“, žurnāls „A12“, „KUUP Coffee“, zemnieku saimniecība „Liepkalns“, „Latgolys šmakovka“, „Jersikas čipsi“ un kafejnīca „ZĪDS“.

Foto: Māris Justs, žurnāls „A12″

Soki sovu

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.