Latgolys viestnīceibā GORS 4. marta vokorā nūtyka svineiguo Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” padūšonys ceremoneja, kur tyka gūdynuoti desmit bolvys sajiemieji – spylgtuokuos i nūzeimeiguokuos nūtikšonys i personeibys 2022. godā, kai ari padūta bolva par myuža īguļdejumu fotomuokslinīkam Igoram Pličam.

Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks” par padareitū pārņ sajiema bīdreiba “LgSC”, Daugovpiļs teatra izruode “Spreideits”, grupa “Tautumeitas” ar dzīsmem i videoklipim nu albuma “Skrejceļš”, īstudiejums “Muols”, Ligijis Purinašys dzejis kruojums “pierobežas”, myusdīnu latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys”, Nautrānu pogosta karte latgaliski, pyrmais latgalīšu serials “FATI”, Valentina Lukaševiča eseju kruojums “Casnāgu maizeitis” i vuiceibu kurss “Latgaliešu rakstu valoda” platformā “Tava klase”.

Pasasokūt latgalīšu kulturys ziņu portalam lakuga.lv i Latvejis sabīdryskūs medeju portalam lsm.lv, nu 20. februara leidz 1. martam sevkurs grybātuojs varēja bolsuot par sovu simpateju. Itūgod sabīdreiba ir lāmuse, ka 2022. gods simpatejis bolvys – “Žyks” – sajiemiejs ir Ivetys Seimanovys dorbu izstuode “Lobs ar lobu sasatyka”.

Bolvys padūšonys ceremoneju vadeja akters Juoņs Kruonis (Kronis). Skateituojus kluotīnē i LTV1 translacejā prīcynuoja grupa “Bez PVN” i čellists Valters Pūce, “Tautumeitas” i Renārs Kaupers, ”Latgalīšu Reps”, muziki Ūga i Arturs Skutelis, bārnu grupa “Rupuči”, folkloristi Ēriks Zeps i Julgī Stalte, kai ari tyka pīdzeivuota Māra Briežkalna kvinteta albuma “Latgalian Evergreens” prezentaceja kūpā ar dzīduotuoju i kūklātuoju Birutu Uozuoliņu (Ozoliņu).

“Boņuks 2022“ apbolvuojumu par padareitū 2022. godā sajēme (alfabeta parādā):

Bīdreibys “LgSC” darbeiba 2022. godā

Bīdreiba “LgSC” (īprīkš “Latgolys Studentu centrs”) ir navaļstiska organizaceja, kas apvīnoj cylvākus, kurim ir svareigi saglobuot i atteisteit Latgolys i latgaliskū kulturtelpu, latgalīšu volūdu. Itūšaļt “LgSC” sovā darbeibā fokusejās iz atsevišķu projektu eistynuošonu un ir paveikusi daudzi.

Video par bolvys sajiemieju:

Daugovpiļs teatra izruode “Spreideits”

Daugovpiļs teatra īstudiejumā “Spreideits” pyrmū reizi Annys Brigaderis puosoku luga izskanēs latgaliski. Izruodē vysai saimei mozuo laimis maklātuoja pīdzeivuojumus boguotynuoja dejis i dzīsmis, kai ari latgalīšim rakstureigais sirds syltums i dzeivisprīca. Izruodis režisors ir Māris Korsiets, lugu latgaliski puorlykuse Monika Zīle, bet Spreideiša lūmā īsadzeivuos aktrise Zanda Mankopa.

Video par bolvys sajiemieju:

Grupa “Tautumeitas” ar dzīsmem i videoklipim nu albuma “Skrejceļš”

Etnomuzykys grupa “Tautumeitas” izdavuse jaunu albumu, kuram dūts nūsaukums “Skrejceļš” i tymā arī 3 dzīsmes latgaliski. Dzīsmei “Rūziņu duorziņā” vuordus sovulaik teikuse Anna Brokāne Kaunatys apleicīnē (pīraksteiti 1930. godā), Videoklipā i dzīsmē “Muoseņa” tekstā sasavej latgalīšu tautysdzīsme i Renāra Kaupera teksts, bet pateiceibā par vysu kūpā pīdzeivuotū gondreiž ostoņu godu garumā topa dzīsme “Vīna ūtrai”.

Video par bolvys sajiemieju:

Īstudiejums “Muols”

Teatra izruode “Muols”, kurys režisors ir Rēzeknis teatra “Joriks” muokslinīcyskais vadeituojs Mārtiņš Eihe, atkluoj Latgolys pūdnīceibys procesus – kai teik dabuots i gataveits veiduošonai dereigs muols, kai nūteik cepļa kūršona, kai atdzymuse Latgolys malnuo keramika, kai var izavuiceit par pūdnīku, kai sūpluok sadzeivoj jaunuo i tradicionaluo keramika i cyti vaicuojumi, bet jo eipašu vītu izruodē ījem muokslys zynuotnīka, Latgolys keramikys viesturis pietnīka Juoņa Pujāta (1925–1988) personeiba i darbeiba.

Video par bolvys sajiemieju:

Ligijis Purinašys dzejis kruojums “pierobežas”

Gruomota “pierobežas” ir mieginuojums tyvynuot obejis rokstu tradicejis, aicynojūt byut ījiuteiguokim i īkļaunūšuokim, kai ari pīgrīžūt viereibu pīrūbeža fenomenam.

Video par bolvys sajiemieju:

Myusdīnu latgalīšu literaturys raidīroksts “Puslopys”

Latgalīšu literaturys podkasts “Puslopys” ir myusdīnu latgalīšu literaturys puslopu puorškūrsteišona – apsarunuošona ar autorim par raksteišonu, volūdu, kasdīnu i dzeivi kai taidu.

Video par bolvys sajiemieju:

Nautrānu pogosta karte latgaliski

Nautrānu pogosta vītvuordu karte latgalīšu volūdā Rogovkys cīmata centrā ir unikals mutvuordu viesturis materials, kur īkļauti nu paaudzis paaudzē nūdūti i saglobuoti aptyvai 920 mikrotoponimu. Leidz itam tys ir vīņeigais itaida veida materials vysā Latvejā.

Video par bolvys sajiemieju:

Pyrmais latgalīšu serials “FATI”

Pyrmais televizejis serials latgaliski “FATI”. Idejis aizmetni meklejami vēļ pārnejuo goda novembrī, kod Pīters Ragaušs izsacejs dūmu, ka latgaliski vajadzātu izveiduot kū na viņ foršu i myusdīneigu.

Video par bolvys sajiemieju:

Valentins Lukaševičs “Casnāgu maizeitis”

Gruomotā “Casnāgu maizeitis” apkūpuotys 39 autora esejis, kas īprīšk publicātys drukuotajā periodikā i elektroniskajūs medejūs. Gruomota ir na viņ aforismu pylns redzīņs iz lītom, kas nikod napuorīt, bet ari nūzeimeigs danasums latgalīšu esejistikai i latgalīšu rokstu volūdys lītuojuma boguotynuošonai voi pat drūsmeigs sūļs preteimā latgalīšu literaturys ainovys revitaliziešonai.

Video par bolvys sajiemieju:

Vuiceibu kurss “Latgaliešu rakstu valoda” platformā “Tava klase”

Projekts “Tava klase” tyka radeits 2020. goda pavasarī, vaļstei izsludynuotuos uorkuortejuos sitacejis laikā, reagejūt iz vajadzeibu atbaļsteit školu attuolynuotuos vuiceibys. Projekta turpynuojums ir aplīcynuojums, ka nastandarta situacejuos var rast nastandarta rysynuojumus. 2022. godā platformā ir publicāts vuiceibu kurss “Latgaliešu rakstu valoda”, kur detalizāti teik apsavārts latgalīšu volūdys statuss i rokstu volūdys rasšonuos, digitalī resursi latgalīšu volūdys, literaturys i kulturys viesturis apgivei, vysaidu svynomūs dīnu aproksti i tradicejis.

Video par bolvys sajiemieju:

Itūgod tyka īsnāgti 125 pretendentu pīsacejumi, kurūs izviertēja žurejis komiseja, tuos sastuovā īkļaunūt kai īprīškejūs godu bolvu sajiemiejus, medeju puorstuovus, bolvys reikuotuoju puorstuovus, latgaliskuos kulturys sabīdryskūs aktivistus i attīceigūs sferu pīaicynuotūs ekspertus, kuru kasdīna nav saisteita ar latgaliskū kulturu. Kai pretendentu viertiešonys kritereji ari itūreiz tyka izvierzeiti: pretendenta snāguma kvalitate, aktivitate vysa gods laikā, regionā, vaļstī voi plašuokā mārūgā raiseituo rezonanse, latgaliskums i/voi Latgolys kulturys vierteibu nesšona, pretendenta ilgtspieja – ītekme iz latgaliskuos kulturys procesim iz prīšku.

Ar vysu 30 bolvys nominantu sarokstu var īpasazeit ite: https://www.latgalesgors.lv/lv/noskaidroti-bonuks-2022-nominanti

Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks” pyrmū reizi tyka padūta 2009. godā, bet nu 2013. gods bolvu reikoj Latgolys viestnīceibys GORS komanda, sasadorbojūt ar bīdreibu “Partitūra”. “Boņuks 2022” nūtikšonu atbolsta Eiropys Regionalais atteisteibys fonds, Vaļsts kulturkapitala fonda Latgolys kulturys programa ar A/S “Latvijas valsts meži” i Latgolys regiona atteisteibys agenturys atbolstu, kai ari Bolvu nūvoda pošvaļdeiba, Kruoslovys nūvoda pošvaļdeiba, Leivuona nūvoda pošvaļdeiba, Preiļu nūvoda pošvaļdeiba, Rēzeknis piļsātys dūme i Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba.

Vaira par bolvu: http://bonuks.lv i http://latgalesgors.lv